Datu organizācija atmiņas ierīcēs.

Darba gaitā datora atmiņas ierīcēs uzkrājas ievērojams daudzums dažādas informācijas - teksta un izklājlapau dokumenti, prezentācijas, attēli, audio un videodatnes, utt. Kā to visu glabāt sakārtotā sistēmā? Kā paātrināt biežāk lietoto programmu atrašanas un palaišanas procesus?

Darbs ar datnēm, mapēm un īsinājumikonām.

1. Jāiemācās veidot mapes (Tradicionālā recepte: PLP brīvā vietā => Izveidot mapi. Apakšmapes izveidei jau izveidotajā mapē, tā vispirms ir jāatver!).
2. Jāiemācās atlasīt objektus.
   
3. Jāiemācās dublēt un pārvietot atlasītos objektus (špikeris).
4. Jāiemācās veidot īsinājumikonas, tās lietot, grupēt.
   

Objektu atlasīšanas paņēmieni.

• velkatlase (ar peli);
• grupas atlase (pieturot taustiņu Shift, klikšķis uz grupas pirmā objekta, tad uz pēdējā objekta);
  
• selektīvā atlase (pieturot taustiņu Ctrl, klikšķina uz atlasāmajiem objektiem).

Īsinājumikonu veidošana.

• Darbību secība: PLP brīvā vietā => Izveidot palaidēju => Programma => Lūkoties (atrast vajadzīgo izpilddatni) => LABI => pārbaudīt īsinājumikonas darbību.

Programmu ātra palaišana izpildei

Parasti programmu palaišanai izmanto programmu sarakstu: Start => Programs, bet dažreiz programmu saraksts ir tik apjomīgs, ka to pārskatīt kļūst apgrūtinoši un tiek meklēti dažādi šī programmu palaišanas mehānisma uzlabojumi un aizvietotāji. Viens no risinājumiem ir īsinājumikonu izveide un lietošana, bet arī šajā gadījumā darbvirsma pamazām pārpildās ar ikonām un ieraudzīt īsto kļūst apgrūtinoši. Dažādi izstrādātāji mēģina uzlabot tradicionālo programmu izvēlni - tā pilnveidota Windows Vista un Windows 7, Mac OSX, dažādos Linux distributīvos - piem., OpenSuSE. Tiek izmantotas īpašas programmu palaišanas joslas (Launcbar), ikonjoslas (dokjoslas - Dockbar), u.c.

Uzdevumi:

1. Uz darvirsmas izveidot mapi, nosaucot to savā uzvārdā.
2. Izveidot savā izveidotajā mapē apakšmapju struktūru saskaņā ar doto attēlu (apakšā).
3. No mapes Darbi (datorā bosl mapē viesis) (kā tur nokļūt?) nodublēt 3 dokumentus uz ienākošo dokumentu mapi.
4. Nodublēt mapi Atteli.
5. No mapes Darbi nodublēt attēlus mapē Atteli.
6. Uz darbvirsmas izveidot īsinājumikonas writer un Calc vai citu programmu palaišanai.
7. Pārbaudīt izveidotās īsinājumikonas darbībā.
8. Parādīt skolotājam savu veikumu, izlabot kļūmes!
   
9. Darba beigās nodzēst izveidotās mapes!

Datora parametri: tatstatūras valoda, pamatinformācija par datoru, instalētā programmatūra, darbvirsmas noformējums.

Ieskatam un darbam stundā:




Lasīšanai:
1. ECDL 2 moduļa grāmatu OS Windows (punkts 2.1.2, 13.lpp.)
2. ECDL 2 moduļa grāmatu OS Ubuntu Linux (punkts 2.1.2., 13.lpp.)

Grafiskā lietotāja saskarne: darbvirsma, ikonas, logi un darbības ar tiem.

 Datora un perifērijas ierīču pareiza ieslēgšana un izslēgšana - diemžēl daudzos mācību līdzekļos šī procedūra tiek izklāstīta nekorekti (lai neteiktu, ka nepareizi - saite uz videodemonstrāciju). Kas jāievēro datora ieslēgšanas un izslēgšanas procesos (portatīvie datori ir "cits stāsts")?

1. Lietotājam būtu jāredz operētājsistēmas paziņojumus, tās palaišanas laikā.
2. Jāpatur prātā, ka CRT monitoros, printeros, u.c. iekārtās mēdz būt transformatori, dažādi sprieguma pārveidotāji - rezultāts ir pamatīgas sprieguma un līdz ar to eletromagnētiskā lauka izmaiņas, kas, savukārt, var radīt dažādus traucējumus.

Secinājumi:

1. Datora ieteicamākā ieslēgšanas secība - vispirms jāieslēdz monitors (tam jāiesilst), tad citas darba sākumā nepieciešamās ārējās ierīces, pēc tam - sistēmbloks (startējot operētājsistēmai, redzēsim tās paziņojumus un tiks arī pārbaudīta ārējo ierīču gatavība darbam, utt.).
2. Jāatceras, ka datorsistēmas komponentu izslēgšanas secība ir pretēja izslēgšanas secībai - vispirms jādod beidzēšanas komanda (Turn Off Computer, Izslēgt), pēc tam izslēdz sistēmbloku (ja tas ir izslēdzams), tad monitoru u.c iekārtas.

LIIS materiāls - šeit saite.

Grafiskā lietotāja saskarne: darbvirsma, ikonas, logi un darbības ar tiem.

Grafiskā lietotāja saskarne - bieži lieto saīsinājumu GUI (Graphical User Interface). Tā ir lietotāja saskarne ar dažādu grafisko elementu pielietojumu - izmanto darbvirsmu, logus un ikonas. Pašu pirmo GUI 1973.g. radīja XEROX PARC datoram XEROX Alto (attēlā). Vēlāk jau attīstījās arī citas grafiskās lietotāja saskarnes (DOS GUI; piemērs - 1; piemērs-2 - Apple Lisa; piemērs - 3; datoru vēstures tabula;Windows 1; Winows 7; vēl daži piemēri)

LIIS materiāls par logu ideoloģiju un darbībām ar logiem -saite.

Materiāls lasīšanai:
1. No vietnes ODO -saite
2. wikipēdija -saite
3.Definīcija termini.lv -saite

Tīkls Internet: pakalpojumu veidi, adresācija, termini, izmantošanas piemēri.

Internet

(definīcija no termni.lv)

Pasaules lielākais intertīkls, kas sākotnēji izveidojies uz pētnieciskā tīkla ARPANET bāzes un sevī apvieno dažādus individuālos datoru tīklus. Savu pašreizējo nosaukumu tīkls ieguvis 80. gadu sākumā. Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu TCP/IP sistēmu. Tīkls Internet strauji paplašinās, aptverot arvien jaunas teritorijas.
 Tehniskais nodrošinājums

• lietotāju datori jeb klienti
• resursdatori jeb serveri
• komunikāciju tīkls (ietver sakaru kanālus, maršrutētājus un komutatorus)

Interneta pakalpojumu sniedzējs - ISP

• iezvanpieeja - modems līdz 56kbps
• xDSL 1-2Mbps, šobrīd līdz 10Mbps
• radiopieslēgums
• kabeļu pieslēgums

 IP adrese
x.x.x.x kur x - 0..255 piemēram 10.34.37.90


DNS adrese
priekule.lv
hotmail.com
priekule.edu.lv
izm.gov.lv
augšējā līmeņa domēni:  valstis ar diviem burtiem, com, net, gov, org, mil, edu, biz.

iekštīkls, ārtīkls. -no mācību grāmatas!

Internet pakalpojumi;

• globālais tīmeklis (WWW)
• URL - vienotais resursu vietrādis - http://www.tvnet.lv/politika/saeima/3408.htm
• elektroniskais pasts (e--pasts)
• datņu lejupielāde (FTP)
• tērzēšana (chat)
• internet telefonija (Skype u.c.)

Šeit savdabīga "Internet periodiskā tabula":

Šeit dažas vietnes ar informāciju par Internet:

• Wikipedia par Internet - saite.
• Par Internet vēsturi - saite uz materiālu.
• Internet pakalpojumu veidi - saite uz LIIS materiālu.
• Informācijas par adresāciju Internet - saite.
• Internet pielietojumi (En) - saite.
• Ļoti plašs materiāls par Internet un tā protokoliem (En) - saite.
• Internet "periodiskā tabula" - saite.
  
• Prezentācija par Internet protokoliem - saite.
• Sci-Tech Encyclopedia: Internet - saite.
  
• Ceļvedis informācijas meklēšanā Internet tīklā - saite.

Komunikācijas un datortīkli.

communication network
sakaru tīkls, komunikācijas tīkls Datu pārraides tīkls, kas sastāv no savstarpēji komutējamiem sakaru mezgliem un datu stacijām.

Informācija lasīšanai:

• no Wikipedia - vietne;
• LIIS pamati materiāli par datortīkliem - vietne;
• ievadlekcija datortīklos (RTU) - saite;
  
• G.Bārzdiņš par datortīkliem (ļoti nopietnā līmenī) - saite.
• LU e-studiju vide (reģistrēties kā viesim) - saite
• Talsu 2vsk. materiāls par datortīkliem - saite 

Mājās patstāvīgi par e-komerciju izlasīt un izpildīt. saite

Datora programmatūra

Par autortiesībām un ne tikai.
https://docs.google.com/present/view?id=dddmngmv_78x3fq2fg&interval=60&autoStart=true&loop=true

Par programmatūru, tās funkcijām un iedalījumu var palasīt vairākās vietās tiešsaistē:

• LIIS pamati - saite;
• LIIS ECDL materiālos - saite;
• enciklopēdijā Wikipedia - saite;
• datoru programmatūra - saite 
• Uzdevumi.lv - saite

Darbam mājas:

Iepazīties ar sistēmas prasībām, izveidot apraksta veidā un iesūtīt judvaitis@gmail.com:

1) Windows7

2)Ubuntu Linux 11.04

3)LibreOffice 3.4.3.

Darbs jāraksta latviski!

Vēstules tematā norādīt "10.klase."

Darba sākuma jānorāda autora vārds un uzvārds.

Datoru tipi un to salīdzinājums. Datoru attīstības tendences.

No standarta:

6.3. prot novērtēt atšķirības ietilpības, ātrdarbības un cenas nozīmē starp lieldatoriem, tīkla datoriem, personālajiem datoriem, klēpjdatoriem un personālajiem ciparasistentiem;

6.4. zina personālā datora centrālā procesora (CPU) nozīmi, funkcijas un raksturlielumus;

6.5. zina personālā datora atmiņu veidus (brīvpiekļuves atmiņa (RAM), lasāmatmiņa (ROM) un kešatmiņa (cache)) un atšķirības starp tām;

6.6. zina personālā datora populārākās atmiņas ierīces (cietais disks, kompaktdiski (CD-ROM, DVD), diskete) un prot salīdzināt tās pēc ietilpības, ātrdarbības un cenas;

6.7. zina personālā datora galvenās perifērijas ierīces, to funkcijas un lietošanas jomas:

6.7.1. ievades ierīces: pele, tastatūra, skeneris, skārienpaliktnis, kursor­svira, ciparu kamera (fotokamera un videokamera), gaismas zīmulis, irbulis, mikrofons;

6.7.2. izvades ierīces: monitors, drukas ierīce (printeris), ploteris, skaļrunis;

6.7.3. ievadizvades ierīces: modems, skārienekrāns, austiņas ar mikrofo­nu;

6.8. zina priekšstata līmenī par datora atvērtās arhitektūras principu;

6.9. zina faktorus, kas ietekmē datora veiktspēju, un prot tos ilustrēt ar piemēriem;

 

Šīs tēmas apguvei var ieteikt sekojošas vietnes:

• projekta LIIS dzīlēs atrodamā lasāmviela ar bildēm - saite;
• PVĢ mājas lapā atrodams kāda skolnieka referāts par datoru tipiem - saite;
• G.Šeršņeva preznetācija datorzinībās - saite uz prezentāciju vietnē Slideshare.net
• šeit vēl viens materiāls (plašāks) lekcijjas veidā - saite;
• paceļojiet pa datoru vēstures muzeju - saite;
• priekšstatu padziļināšanai paklejojiet pa OLD-COMPUTERS.CO;
• noskatieties dažus video par datoru vēsturi YouTube - ComputerHistory's Channel;
• ieskatieties arī mājas datoru virtuālajā muzejā - HCM: The Home Computer Museum;
• treniņam un sevis pašpārbaudei - sakritības uzdevums par datoru tipiem: saite.

Ceru, ka kļuva interesantāk...

Ja vēl pateikšu, ka skolā joprojām ir pilnībā darbīgi BK-0010 (kopējā atmiņa 64 KB, procesora frekvence ap 200 KHz)tad vajadzētu būt vēl intriģējošāk. Ar tiem reiz strādājām un darījām labas lietas...

Ko vēl var ieteikt - pameklējiet paši informāciju ar meklētāju palīdzību, izmantojot frāzes "datoru tipi" vai "types of computers". Mēģiniet sameklēt atbilstošus attēlus, bet pēc tam tos sakārtojiet atbilstoši datoru tipiem!